Trīs no visbiežāk pieminētajām veselības problēmām skar trešo daļu Latvijas iedzīvotāju

Pērn iedzīvotāju pašvērtētais veselības stāvoklis pasliktinājās, un līdz 2022. gadam to cilvēku skaits, kuri savu veselību novērtējuši kā sliktu, pieaugtu par 11 procentiem.

Vienlaikus pētījumu dati liecina, ka arvien vairāk cilvēku ir saskārušies ar dažādām veselības problēmām. Visbiežāk pieminēto veselības problēmu augšgalā ir muguras un kakla sāpes, bezmiegs un miega traucējumi, kā arī locītavu sāpes, kas pagājušajā gadā skar trešo daļu Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar 2021.gada pētījuma rezultātiem, to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu veselība ir slikta, pēdējā gada laikā ir pieaudzis no 30% līdz 41%.

Ja 2021.gadā 69% aptaujāto domā, ka viņu veselība ir laba, tad gadu vēlāk šis skaitlis ir krities par 12%, un tikai 57% aptaujāto atbildēja, ka par veselību nesūdzas. Jaunāko pētījumu datu analīze liecina, ka sieviešu pašvērtējums par veselību ievērojami pazeminās pēc 45 gadu vecuma sasniegšanas, un sievietes biežāk sūdzas par veselības problēmām. Pērn veiktajā pētījumā 83 procenti aptaujāto sieviešu un 78 procenti vīriešu norādīja, ka viņiem ir kādas veselības problēmas.

Mazkustīga un neveselīga dzīvesveida vai epidēmijas sekas?

Veselības problēmu trijniekā pērn bija šādas veselības problēmas: muguras un kakla sāpes – 38% aptaujāto, bezmiegs un miega traucējumi – 30% un locītavu sāpes – 30%, tātad katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir piedzīvojis vienu vai vairākas no minētās veselības problēmas. Salīdzinot 2020. gada pētījuma rezultātus, redzams, ka ir pieaugušas sūdzības par visām iepriekš minētajām veselības problēmām – par 4% vairāk respondentu norādījuši uz muguras un kakla sāpēm, bezmiegu un miega traucējumiem – – par 6% vairāk respondentu, un locītavu sāpēm – 3 % vairāk aptaujāto iedzīvotāju.

Apskatot informāciju par iedzīvotāju biežāk minētajām veselības problēmām un izvērtējot tās datu kontekstā par iedzīvotāju kaitīgajiem ieradumiem, jāsecina, ka, tā kā liela daļa iedzīvotāju ir pārlieku entuziastiski par virtuālo vidi, internetu un sociālo Šāds dzīvesveids un fiziskā neaktivitāte vistiešāk norāda uz svētību. Pieaugušajiem minimālais vingrošanas apjoms ir 150 minūtes vidēji intensīvas slodzes nedēļā. Turklāt divas reizes nedēļā ir ieteicami muskuļus stiprinoši vingrinājumi. Piemēram, 30 minūtes ātra pastaiga katru vakaru, ir liels ieguvums fiziskajai un garīgajai veselībai.

Pandēmija ir ietekmējusi šos rezultātus, jo daudzi cilvēki ir sākuši strādāt no mājām, kas, no vienas puses, ir ērti, bet, no otras puses – zūd robežas starp darba un mājas vidi. Turklāt iepriekšējās dienas darbs pie datora ir beidzies, un sākas brīvais laiks, un brīvais laiks bieži vien tiek pavadīts pie datora, skatoties seriālus, spēlējot sociālos tīklus, spēlējot datorspēles. Cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ilgas stundas pie datora, veselības saglabāšanai ļoti svarīga ir ergonomiska darba vide, kā arī regulāri pārtraukumi, kā arī ieteicams atslābināt saspringtos muskuļus, veicot kādu vingrinājumu un stiepjoties. Ilgstoša mobilo tālruņu lietošana var izraisīt arī smagu acu un kakla nogurumu,» sacīja aptieku biedrības «Mana aptieka» farmaceite un «Tukuma Centra aptiekas» galvenā vadītāja.

Ekonomiski aktīvie jaunieši arvien biežāk sūdzas par sāpēm mugurā un kaklā

Lai gan muguras un kakla sāpes nereti piemeklē darbspējas vecuma grupu pēc 45 gadiem, jaunākie Veselības indeksa dati liecina, ka šī veselības problēma kļūst arvien aktuālāka arī gados jaunāku cilvēku vidū. Ja 2020.gadā 12% no 18-24 gadus veciem iedzīvotājiem teica, ka viņiem ir muguras un kakla sāpes, tad 2022.gadā šie respondenti būtu jau 16% (+4%). Pēdējā gada laikā būtiski (+11%) pieaudzis to cilvēku skaits vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuri sūdzējās par sāpēm mugurā un kaklā (2020.gadā – 16%, 2022.gadā – 27%).

Sūdzības par bezmiegu, miega traucējumiem un locītavu sāpēm attiecas ne tikai uz vecākiem cilvēkiem

Saskaņā ar 2022. gada Veselības indeksa pētījumu, bezmiegs un miega traucējumi bija visizplatītākie 33 procentiem jeb vienai trešdaļai respondentu vecumā no 55 līdz 63 gadiem un 46 procentiem jeb gandrīz pusei 64–75 gadus veco respondentu. Tomēr ievērojams skaits cilvēku – katrs piektais jeb 19% iedzīvotāju vecumā no 25-34 gadiem cieš no bezmiega vai citiem miega traucējumiem.

Gados vecāki pieaugušie arī visbiežāk sūdzējās par locītavu sāpēm – gandrīz katrs vecuma grupā pēc 55 gadu vecuma to teica. Diemžēl redzams, ka locītavu problēmas arvien vairāk skar arī jauniešus. Salīdzinot ar 2020. gada Veselības indeksa pētījuma datiem, par 4% pērn pieaudzis to iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kuri sūdzējās par locītavu sāpēm. Šīs sūdzības var būt saistītas arī ar ergonomisku darba vidi, mazkustīgu darbu, mazkustīgu dzīvesveidu, kā arī to, ka cilvēki mazāk griežas pie speciālistiem, līdz ar to mazāk tiek diagnosticēti dažādi saistaudu un locītavu bojājumi.Nakts.