Sirds veselība Latvijā bēdīgā situācijā, taču reāla plāna to novērst pagaidām neesot

Valdība paziņojumā solīja samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, tomēr valsts budžetā 2023.gadam nav paredzēti papildu līdzekļi sirds un asinsvadu slimību mazināšanai, norāda Romualds Ražuks. Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Cilvēks sola “neatkarību”.

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. No šīm slimībām nomira 57% iedzīvotāju. Tajā pašā laikā katrs ceturtdaļa nāves gadījumu no sirds un asinsvadu slimībām ir novēršami un medicīniski novēršami, liecina CDC.

Valdība dod tukšus solījumus?
Aicinājumam uz rīcību sirds un asinsvadu slimību profilaksei pievienojās vairāk nekā 60 dažādas sabiedriskās grupas un NVO, kas pārstāv intereses. Aicinājumu pērn izsludināja biedrība “EAPN-Latvia”. Šīs organizācijas pārstāv vecāka gadagājuma cilvēkus, slimos, invalīdus, ārstus un veselības aprūpes darbiniekus. Institūcijas ir pārliecinātas, ka valsts līmenī ir jāpievērš lielāka uzmanība sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai. Grupas aicināja koalīciju nepalaist garām valdības paziņojumā ietverto apņemšanos samazināt novēršamos nāves gadījumus no sirds un asinsvadu slimībām un lūdza 2023.gada budžetā šiem mērķiem piešķirt nepieciešamo finansējumu.

“Mēs atzinīgi vērtējam jaunās valdības apņemšanos samazināt novēršamu sirds un asinsvadu slimību izraisīto nāves gadījumu skaitu un palielināt veselīga mūža ilgumu un paredzamo mūža ilgumu, kas ir arī veselības nozarē strādājošo NVO mērķi.

Tomēr, neskatoties uz šādām valdības saistībām, valsts budžets neparedz nekādas papildu finansējums sirds un asinsvadu slimību mazināšanai.Diemžēl pamatbudžetā nepietiek naudas, lai būtiski uzlabotu situāciju, tāpēc aicinām valdību piešķirt līdzekļus atbilstoši paziņojumam,” norāda Sirds organizācija, viens no aicinājuma atbalstītājiem. akcija.teica vadītājs Romualds Ražuks. Veselības veicināšanas alianse.

Ieteicams koncentrēties vismaz uz pacientiem ar sirds mazspēju
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, turklāt cilvēki mirst no slimībām, kuras būtu bijis iespējams novērst ar profilaktiskiem un medicīniskiem pasākumiem. Latvijā ir arī mazākais veselo gadu skaits Eiropas Savienībā: 53,7 sievietēm un 51 vīriešiem, atzīmē eksperti. Savukārt Latvijā ir daudz augstāka aptaukošanās izplatība nekā vidēji ES — katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim ir liekais svars, liecina CDC.

“Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanos lielā mērā ietekmē daudzi faktori, tomēr mēs zinām, ka visus jautājumus nav iespējams risināt uzreiz, tāpēc ir jālemj par prioritātēm,” saka Romualds Ražuks.

“Šobrīd apsveram pacientu ārstēšanu. ar sirds mazspēju būt viena no tām. Kopš 2020.gada NVO vairākas reizes vērsušās Veselības ministrijā un Saeimā pēc finansējuma, lai palielinātu sirds mazspējas medikamentu pieejamību. Arī kardiologi apliecinājuši, ka, palielinot hroniskas sirds mazspējas medikamentu piedāvājumu, vajadzētu ir prioritāte, tāpēc 2023. gada budžetā būtu jāparedz arī noteikumi, lai risinātu šo problēmu.

Sirds veselībai nepieciešams plāns
Romualds Ražuks uzsvēra, ka plašāks jautājums ir programmas sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai. Tagad ir laiks analizēt tā īstenošanas pieredzi un, protams, jāizstrādā un jāapstiprina jauns plāns. Vairākās ES dalībvalstīs ir ieviestas sirds veselības programmas. “Arī Latvijā tolaik pieņemtais plāns līdzekļu piešķiršanas ietvaros ļāva īstenot vairākus pasākumus saslimšanas riska mazināšanai, kā arī ārstniecības uzlabošanai un medikamentu piedāvājuma palielināšanai!”