Nepareiza ārstēšanās! Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pagājušajā gadā izmantoja internetu, lai pašārstētos

Kā liecina 2022.gadā veiktā Veselības indeksa pētījuma rezultāti, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (ti, 36%) pagājušajā gadā vismaz reizi uzsāka pašārstēšanos, vadoties pēc internetā pieejamās informācijas.

Speciālisti cer, ka lielākā daļa no šiem respondentiem kritiski novērtēs pieejamās informācijas kvalitāti un atpazīs situācijas, kad ārstēšana mājās var būt bīstama un kad Interesanti, ka lielākajā daļā gadījumu pašārstēšanos veic sievietes un augsti izglītoti cilvēki, bažas rada arī fakts, ka jaunākās paaudzes pašārstējas salīdzinoši bieži.

Informācijas meklēšana internetā, tostarp gadījumos, kad kādam ir noteiktas veselības problēmas, šķiet, ir pilnīgi ikdienišķa nodarbe. To apliecina arī Mana Aptieka % Apotheka Veselības indeksa pētījums, kurā, vadoties pēc internetā atrodamas informācijas, trešā daļa aptaujāto atzina, ka pēdējā gada laikā ir veikuši vismaz vienu ārstēšanu.

Katrs piektais jeb 22% aptaujāto atzina, ka to darījuši vairāk nekā vienu reizi.

Lai gan šķiet, ka ārstu apmeklējumi ir zināmā mērā saistīti ar cilvēku finansiālajām iespējām, atklājumi to neapliecina, jo cilvēki ar vidējiem un augstākiem ienākumiem (34%) un ar augstiem ienākumiem (36%) internetā biežāk sāk ārstēties. Mazāk informācijas atraduši – respondenti ar zemiem ienākumiem (26%).

Kopumā pētījumā secināts, ka sievietes (36 procenti no visām aptaujātajām sievietēm) vairāk interesējas par pašārstēšanos nekā vīrieši (25 procenti no visiem aptaujātajiem vīriešiem). Balstoties uz Veselības indeksa 2022 pētījuma rezultātiem, varam arī vispārināt, kāds ir vidējais pašārstēties gribošo respondentu līmenis – 35-44 gadus vecas, augsti izglītotas, augstiem ienākumiem sievietes.

Daļēji apgāzts arī mīts, ka šāda pašārstēšanās liecina par cilvēka neizglītotību un nespēju novērtēt savus veselības riskus. Veselības indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā gada laikā visbiežāk pašārstējās tie, kuriem ir augstākā izglītība (36%), tie ar vidējo un vidējo speciālo izglītību (30%), kā arī tie, kuriem ir pamatizglītība (27%).

Analizējot datus pa vecuma grupām, secināts, ka visvairāk pašārstēšanos lietojuši 32% respondentu vecumā no 45-54 gadiem (37%), savukārt 64-75 gadus vecie respondenti visbiežāk to nedara (26%).

Seniori uzticas ārstiem, nevis internetam
Agnese Ritene, farmaceite, farmaceitu biedrība “Mana aptieka”, vadītāja “Tukuma Centra Aptieka”: “Izvērtējot veselības indeksa pētījuma rezultātus, vēlamies atzīt, ka salīdzinoši liels skaits aptaujāto, kuri ārstējās, atradās internetā, pamatojoties uz atrastā informācija, spēj kritiski izvērtēt lasīto un spēj atpazīt situācijas, kad ārstēšana mājās var apdraudēt veselību un nepieciešama steidzama nosūtīšana pie speciālista Salīdzinoši augsts – 27% 18-24 gadus vecu jauniešu pēdējā laikā ir ievērojuši padomus internetā gads Ir saņēmuši vismaz vienu vai vairākas ārstēšanas.

Jebkurā gadījumā pašārstēšanās, kas balstīta tikai uz interneta padomiem, var būt bīstama, ja nav novērtēta informācijas avota uzticamība un drošība, kā arī nepareizi novērtēti simptomi un ārstēšanas stratēģijas vai Nepareizi iegādātas zāles, uztura bagātinātāji vai citi produkti ārstēšanai.Iegādāto medikamentu ļaunprātīga izmantošana arī rada būtisku risku.

Drošāk ir jautāt savam ģimenes ārstam vai farmaceitam
Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas nekonsultēties ar ģimenes ārstu un sākt ārstēties paši, bieži vien ir dažādi. “Dažkārt ģimenes ārsts nav sasniedzams, bet dažreiz cilvēkiem šķiet, ka simptomi ir pārejoši un nav nopietni, tāpēc viņi neuzskata, ka ir nepieciešams apgrūtināt ārstu.

Jā, saaukstēšanās gadījumā īpaša ārstēšana nav nepieciešama. pirmajās dienās, bet – Simptomu atvieglošana, bet, ja pirmajās dienās simptomi neizzūd, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.Jāatgādina arī, ka var zvanīt uz ģimenes ārsta konsultācijas tālruni 66016001 – ja gadījumā Ģimenes ārsts nav sasniedzams, Šeit varat saņemt arī drošākus un vērtīgākus padomus.

Kā zināms, internets piedāvā bezgalīgi daudz informācijas, taču tajā pašā laikā jāņem vērā, ka tajā iespējams atrast ļoti daudzveidīgu informāciju, arī pretrunīgus padomus. No otras puses, pašārstēšanās var būt riskanta. Internetu kā informācijas iegūšanas avotu var izmantot tikai tad, ja mums ir pārliecība kritiski izvērtēt lasīto un atšķirt uzticamu no apšaubāmas!”