Meteorologi jau laicīgi Brīdina cilvēkus : Eiropā tiek prognozēts neizturami milzīgs karstums!

Zinātniskās prognozes liecina, ka 2022. gada vasara Eiropā bija karstākā, un, visticamāk, gaidāmā vasara atkal pārspēs karstuma rekordus. Pētnieki brīdina, ka globālā sasilšana Eiropā notiek divreiz ātrāk nekā vidēji pasaulē.

Katru gadu pieaug rekordkarstas vasaras iespējamība, kā norādīts Copernicus Klimata pārmaiņu dienesta gada ziņojumā, ko sagatavojuši šīs jomas eksperti. Kā ziņo portāls Plus-one, satelītnovērojumi un datorsimulācijas apstiprinājuši, ka planēta ir piedzīvojusi līdz šim karstākos astoņus gadus kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma.

2022. gada Eiropas vasarā nokrišņu līmenis samazinājās par 10%, kas apvienojumā ar neparasti augstu temperatūru (dažās vietās sasniedzot pat 10 grādus virs vidējā līmeņa) ir izraisījis sausumam līdzīgus apstākļus. Otrai lielākajai Eiropas upei šobrīd nokrišņu trūkuma dēļ draud izžūšana. Turklāt pagājušā gada meža ugunsgrēki, kas notika reģionā, bija otrie lielākie pēc platības.

Saskaņā ar New Scientist, arī Eiropas arktiskie reģioni ir izjutuši klimata pārmaiņu ietekmi. 2022. gadā vasara bija sestais gads pēc kārtas, kad tika sasniegta rekordaugsta temperatūra. Ledāju kušanas mērogs Grenlandē bija nepieredzēts, savukārt Alpu ledāji zaudēja 5 km³ teritorijas, uzstādot jaunu rekordu novērojumu annālēs.

Lasi vēl : Tamāras Globas pareģojums : Tieši Šīs zīmes pārstāvim Maijs kļūs par “Īstāko zelta mēnesi”

Pēc speciālistu domām, gaidāmā 2023. gada vasara, iespējams, varētu pārspēt iepriekšējā gada svelmainās temperatūras El Ninjo atmosfēras fenomena rezultātā.

Visaptverošs pētījums par klimata pārmaiņām Eiropā atklāja, ka 2022. gads būs raksturīgs ekstremāliem laikapstākļiem visos gadalaikos. Reģionu pastāvīgi novērsa nepastāvīgie laikapstākļi, kas izraisīja postošus mežu ugunsgrēkus, kā rezultātā tika sasniegts augstākais oglekļa emisiju līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Speciālisti brīdina, ka šādi neparedzami laikapstākļi saglabāsies arī turpmāk.

Dati, kas iegūti no reģiona atmosfēras, jūrām, okeāniem un zemes, ir pamats Copernicus Klimata pārmaiņu dienesta plašajiem pētījumiem un prognozēm.
Intensīvs siltums un sausums.

Pērn gan pavasarī, gan vasarā bija izteikts nokrišņu trūkums. Pat ziemas mēneši atnesa ļoti maz sniega. Tas izraisīja ārkārtīgi zemu mitruma līmeni augsnē.

Samanta Bērdžesa, Copernicus Klimata pārmaiņu dienesta direktora vietniece, atzīmē, ka Vidusjūras valstis pārsteidza divējāda krīze — karstuma temperatūra un smags sausums. Nokrišņu un augsnes mitruma mērījumu analīze liecina, ka lielākā daļa šo valstu cieta no smagas sausuma, un 63% skarto reģionu upēs bija zemāks par vidējo līmeni.

Sausums un temperatūras paaugstināšanās, kas pārsniedza 40 grādus pēc Celsija, izraisīja postošus meža ugunsgrēkus Francijā, Slovēnijā un Grieķijā. Turklāt reģiona upju gultnes un lagūnas piedzīvoja smagu izžūšanu zemā nokrišņu daudzuma dēļ.

Svelmainā temperatūra negatīvi ietekmēja eiropiešus.

Temperatūras rekordi pavasarī bija īpaši agri, un gan maijā, gan martā bija vērojamas neparastas tapas. Gadā bija arī vēlīni karstuma viļņi, oktobrī reģistrējot galēju vai rekordaugstu temperatūru. Decembris nebija izņēmums. Patiesībā daudzi atcerēsies neparasto siltumu ap Jauno gadu. Pastāvīgi augstā vidējā temperatūra visu gadu kopā ar karstuma vilni ir izraisījusi karstuma stresa pieaugumu.