Latvijas aizsardzības pārvalde paziņo visiem iedzīvotājiem : “Mēs gatavojamies sliktājam scenārijam!”

Pēc Ukrainas prezidenta Zelenska teiktā, globālā reakcija uz Kahovkas HES dambja sprādzienu nebija tik spēcīga, kā gaidīts. Šis spēcīgas reakcijas trūkums potenciāli var mudināt Kremli iesaistīties turpmākās ļaunprātīgās darbībās. Nav skaidrs, vai Eiropu satricinās nosliece uz konfliktiem, ja Kremļa noziedznieki iznīcinās Zaporožjes atomelektrostaciju. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka Zaporožjes AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, ir lielākā atomelektrostacija Eiropā un ierindojas starp desmit labākajiem pasaulē. Šāda sprādziena sekas būtu ļoti neparedzamas.

Runājot par Latvijas dienestu reakciju uz notiekošajiem notikumiem, Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts intervijā “Neatkarīgajiem” norādīja, ka viņi aktīvi seko līdzi situācijai Ukrainā. Par laimi, Latvija atrodas ievērojamā attālumā no Zaporožjes atomelektrostacijas, kas atrodas vairāk nekā 1000 kilometru attālumā.

Atomelektrostacijām parasti ir noteiktas drošības zonas, kuru skaits ir no četrām līdz piecām. Pirmā drošības zona stiepjas piecus kilometrus ap AES un tiek uzskatīta par viskritiskāko, tāpēc nepieciešama tūlītēja evakuācija. Pēc tam ir 30 kilometru zona, kurā ir nepieciešami joda profilakses pasākumi. Pēc tam ir 100 kilometru zona, kam seko 300 kilometru zona.

Pēc Nakurta teiktā, nokrišņu neprognozējamība rada būtisku izaicinājumu katrai valstij. Kad radioaktīvais piesārņojums nonāk atmosfērā, tā likteni nosaka jebkurā brīdī valdošie vēji un to virziens. Nakurts uzsver, ka viņu Radiācijas drošības centrs, kas aprīkots ar monitoringa staciju, ir daļa no lielāka Eiropas tīkla. Radiācijas līmeņu izmaiņu gadījumā pirmā noteikšanas stacija nekavējoties brīdinās radiācijas drošības centrus visās valstīs.

Civilās aizsardzības administrācija Latvijā uztur sadarbības attiecības ar Latvijas Vides un ģeoloģijas meteoroloģijas centru. Viņu kopīgie centieni ir vērsti uz jebkura radioaktīvā mākoņa iespējamās kustības uzraudzību, ja tā notiktu. Šim monitoringam ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu apgabalus, kuros var būt piesārņojuma risks.

Papildus ir noslēgti līgumi ar visiem nacionālajiem televīzijas un radio kanāliem, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas izplatīšanu. Ārkārtīgi kritiskas situācijas gadījumā kā trauksmes mehānisms tiks aktivizētas sirēnas. Kad sirēnas ir dzirdamas, ieteicams noskaņoties radio un televizoram, lai saņemtu turpmākus atjauninājumus. Turklāt sociālo mediju platformas un elektroniskie mediji sniegs arī jaunāko informāciju par situāciju.

Nelabvēlīga scenārija gadījumā, konkrēti, ja nokrišņi būs Latvijas virzienā, par virsmas monitoringu būs atbildīgs Radiācijas drošības centrs sadarbībā ar citiem ar radiometriem aprīkotiem dienestiem. Noteiktā teritorija tiks sadalīta mazākās daļās un sistemātiski pārbaudīta. Valsts vides dienests (PVD) koordinēs augsnes un ūdens paraugu ņemšanu.

Ir svarīgi atzīmēt, ka tas būs laikietilpīgs un resursietilpīgs process. Trūkuma gadījumā var izmantot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismus. Tas nozīmē, ka ir jāpieprasa papildu radiometri, zināšanas un spējīga komanda, kas palīdzētu. Šis mehānisms izrādījās izdevīgs Covid-19 pandēmijas laikā, kad bija nepieciešami papildu resursi,” skaidroja Nakurts.