Latvija garīgās veselības aprūpei tērē mazāk nekā vairums ES valstu, vai šajā procesā nav kas jāmaina?

Nozares eksperti ir pārliecināti, ka ir nepieciešams politisks atbalsts, lai īstenotu plānus par garīgās veselības aprūpes organizēšanu.

Kā informē garīgās veselības atbalsta biedrības “Ogle” projektu vadītāja Alise Cepurīte, jaunākie apkopotie oficiālie dati liecina, ka klīniski nozīmīgas depresijas izplatība Latvijā ir 7,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, ar depresijas simptomiem – vēl 7,7 procenti. iedzīvotāju.

Tādējādi kopumā ar depresiju slimo vairāk nekā 270 000 Latvijas iedzīvotāju. Tajā pašā laikā Latvijas tēriņi garīgās veselības aprūpei ir mazāki nekā vairumam ES valstu, veidojot tikai 4,9% no kopējiem valsts veselības aprūpes izdevumiem, un veselības aprūpes vadlīniju un plānu izstrādē nav ņemti vērā dati par pacientiem ar depresija un viņu pārdzīvojumi, tāpēc tikai atspoguļo nelielu daļu no reālās situācijas.

patient listening intently to a male doctor explaining patient symptoms or asking a question as they discuss paperwork together in a consultation.

Depresijas rādītāju karte tika uzsākta šā gada jūnijā, un tās mērķis ir apkopot galveno informāciju par valsts sniegumu galvenajos politikas, pakalpojumu sniegšanas un garīgās veselības aprūpes aspektos cilvēkiem ar depresiju. Viens no pētījuma līdzautoriem, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, lai ārstēšana jebkurā Latvijas slimnīcā vai ārstniecības iestādē būtu sasniedzama un kvalitatīva.

Arī ģimenes ārstiem būtu aktīvi jāiesaistās garīgās veselības jomā, viņš atzīmēja, jo viņi ir tie, kas ikdienā tiekas ar pacientiem un var novērot viņu uzvedību un stāvokli. Ļoti svarīgi ir arī NVO, kas var palīdzēt cilvēkiem ar depresiju un novirzīt viņus uz atbildīgajām institūcijām.
Cepurīte arī atzīst pacientu organizāciju un mediķu sadarbības nozīmi garīgās veselības jomas virzībā.

Novērojumi liecina, ka šobrīd pacientu un viņu ģimeņu iesaiste depresijas ārstēšanā notiek tikai NVO līmenī un krīzes situācijā cilvēkam ir grūti zināt, kur vērsties pēc palīdzības. Cepurīte skaidroja, ka izstrādātā “Depresijas novērtējuma karte” liecina, ka Latvijā trūkst praktisku piemēru, kā NVO sadarbojas ar valsts institūcijām, lai palīdzētu cilvēkiem ar depresiju un pašnāvības riskam.

Biedrība “Ogle” darbojas brīvprātīgi, veido projektus un piesaista līdzekļus to īstenošanai, taču nereti saskaras ar līdzekļu deficītu. Tāpēc ciešākas sadarbības veicināšana ar nacionālajām institūcijām būs svarīga, ja tiks cerēts uzlabot situāciju Latvijas garīgās veselības nozarē, viņa uzsvēra.

Savukārt Veselības ministrijas (VM) galvenais eksperts psihiatrijas jautājumos Elmārs Tērauds norādīja, ka kopumā depresijas ārstēšanas jomā situācija Latvijā pamazām uzlabojas, taču vēl ir daudz vietas. uzlabojumiem, tostarp nepieciešamība palielināt kompensāciju par medikamentu līmeni.

Viņš informēja, ka 75% kompensācijas apmērs ir spēkā no 2019.gada un, lai arī daļai pacientu tas atvieglojis ārstēšanās procesu, daudzos gadījumos pacientiem joprojām tiek prasīti būtiski līdzmaksājumi, kas dažkārt liedz vismaz daļai pacientu saņemt ārstēšanas pabalstu. aizsargāto pacientu populācija. Pēc viņa un citu nozares ekspertu domām, atlīdzības līmenis ir jāpaaugstina līdz 100%, tādējādi samazinot ar finansiālajiem faktoriem saistītās barjeras.

Atsaucoties uz valsts atbalstu garīgās veselības jomā, Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas departamenta vecākā speciāliste Rima Beļikova ieskicēja galvenos virzienus ministrijas plānā garīgās veselības aprūpes organizācijas pilnveidei. 2023-2025.

Viņasprāt, plāna izstrādes mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītus, kvalitatīvus, viņu vajadzībām atbilstošus garīgās veselības pakalpojumus, īstenot sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību, veicināt garīgo slimību agrīnu diagnostiku, nodrošināt savlaicīgu un pēcpārbaudi. uzlabot ārstēšanu un kvalitatīvus garīgās veselības pakalpojumus, kvalitatīvu medicīnisko rehabilitāciju.

Plāns paredz izstrādāt vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz ambulatoro un sabiedrībā balstīto pakalpojumu paplašināšanu, kā arī valsts sniegto pakalpojumu centralizētu un metodisku vadību tās stacionārajās un ambulatorajās iestādēs.

Viens no turpmākās darbības virzieniem ir pacientu organizāciju līdzdalība, lai arī pacienti un viņu tuvinieki varētu piedalīties pakalpojumu dizaina izstrādē no viņu perspektīvas.

Kā ziņots, Veselības ministrija ir izstrādājusi “Psihiskās veselības aprūpes organizācijas pilnveides plānu 2023.-2025.gadam”, kas paredz ambulatoro un sabiedrisko pakalpojumu paplašināšanu un valsts sniegto pakalpojumu centralizētu un metodisku vadību. Stacionārie un ambulatorie iestatījumi.

Plānotās bērnu un pusaudžu garīgās veselības aprūpes iniciatīvas ietver diagnostikas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu bērniem ar autisma spektra traucējumiem, agrīnas iejaukšanās programmas īstenošanu bērniem ar autisma spektra traucējumiem un citiem attīstības traucējumiem, īpašu atbalsta mehānismu izveidi, lai uzlabotu pāreju pacientiem ar ilgstošu stāvošs autisms. Ilgtermiņa garīgās veselības traucējumi no bērnu ārstniecības iestādes līdz pieaugušo ārstniecības iestādei un kabinetu atvēršana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcās pacientu baiļu remdēšanai, tiks sniegts psihoemocionālais atbalsts pirms sarežģītām operācijām.

Ambulatorās aprūpes jomā, Gourbe sacīja, ir plānots stiprināt sadarbību starp ģimenes ārstiem un psihiatriem hronisku slimību pacientu novērošanas jomā. Psihiatrisko un neiroloģisko slimnīcu ambulatorajā nodaļā tiek uzlabots daudznozaru komandu darbs, izvirzot vienotas prasības komandas darba īstenošanai.

Plāns paredz izveidot atbalsta programmu cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem, kā arī programmu cilvēkiem ar akūtiem garīga rakstura traucējumiem, kas ieviesīs sabiedrībā balstīta dienesta principus. Tiks īstenota arī mobilo brigāžu izveide, lai konkrētas pacientu grupas varētu saņemt palīdzību mājās.