Drīzumā apsver iespēju neiedomājami sodīt iedzēruša šofera visus pašažierus! Sodi būs milzīgi
Nesenā TV24 raidījuma “Preses klubs” sižetā satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis piedāvāja jaunu ideju. Viņš ierosināja, ka būtu jāpārbauda atbildības pasākumu ieviešana pasažieriem, kuri brauc ar transportlīdzekļiem, kurus vada personas alkohola reibumā. Savukārt Artis Velšs, kurš ir Valsts policijas koledžas tiesību zinātņu docents, šajā jautājumā pauž kontrastējošu skatījumu.
Aplūkojamā persona atbalsta uzskatu, ka vainas norādīšana uz autovadītāja darbībām nevadītāju ir netaisnīga. Turklāt Velš iebilst pret kriminālapsūdzībām tiem, kuri nespēj ne atklāt, ne izmērīt autovadītāja reibuma līmeni. Un otrādi, Velss iestājas par juridiskās vainas piemērošanu tikai vadītājam, nevis citiem pasažieriem. Tomēr ir svarīgi pieminēt, ka tas ir tikai šīs sarunas sākuma posms.
Atbildība tiek uzņemta par jebkuriem apstākļiem, kas attiecas uz vielām, izņemot alkoholu. Tomēr, ja vienlaikus ir alkohols, kļūst sarežģīts uzdevums noskaidrot, vai kāds nav vadījis transportlīdzekli, būdams narkotisko vielu reibumā.
Ir īpaši apstākļi, kad taksometra pasažieris var tikt pakļauts briesmām, ja likumsargi aiztur vadītāju par braukšanu reibumā. Šāda veida situācijā pasažieris, kurš nav pazīstams ar vadītāju, var netīši kļūt par nozieguma līdzdalībnieku.
Piedāvātā rezolūcija, pēc viņa argumentācijas, neveicinās cīņu pret braukšanu reibumā, bet drīzāk radīs pretēju iznākumu – situācijas pasliktināšanos. Velss apgalvo, ka pašreizējās metodes, kas tiek izmantotas cīņā pret braukšanu dzērumā, piemēram, transportlīdzekļu konfiskācija un personu saukšana pie atbildības, ir izrādījušās ļoti efektīvas.
Pēc Velša teiktā, šīs lietas atrisināšana prasīs pacietību un laiku. Ir ļoti svarīgi atzīt, ka tūlītējs šīs problēmas risinājums nav iespējams.
Pagājušā gada novembrī Kriminālkodeksā tika veiktas pārskatīšanas, kas ienesa ievērojamas korekcijas. Viena no šādām izmaiņām ir kriminālatbildības pievienošana personām, kuras vada vai kontrolē transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs vai izelpā pārsniedz 1,5 promiles. Turklāt tiesību akti tagad sauc pie atbildības personas, kuras vada transportlīdzekli narkotisko vielu reibumā.
Pašreizējās pieejas efektivitātes trūkums ir acīmredzama problēma. Problēmas cēlonis ir to personu kognitīvo spēju samazināšanās, kuras vada transportlīdzekli reibumā. Problēmas pamatā ir tas, kā sabiedrība uztver šo problēmu, jo mēģinājums strīdēties ar iereibušu cilvēku bieži vien nedod rezultātus. Tādējādi sabiedrības uztveres nozīmi nevar pārvērtēt. Ja gadās sastapt autovadītāju, kurš ir alkohola reibumā, obligāti par to nekavējoties jāziņo iestādēm, uzsvēra Irbītis.
