Dermatoloģe : Solāriju ietekme ādai ir daudz bīstamāka nekā par saules stariem

Āda ietekmē ne tikai izskatu, bet arī pašsajūtu un veselību. Tā ir āda, kas pasargā organismu no nelabvēlīgas vides ietekmes, regulē ķermeņa temperatūru un signalizē par izmaiņām organisma funkcijās.

“Vismaz reizi pusgadā ikvienam vajadzētu pievērst uzmanību visiem ādas veidojumiem un dzimumzīmēm, tāpēc tieši šobrīd, kamēr Latvijā drīzumā gaidāms siltāks laiks, aicinu ikvienu pievērst uzmanību savai ādai. Atšķirībā no mums pašiem, siltums asociējas ar brīvdienas, izklaides un citi dažādi jautri brīži, šī sezona ir īsts izaicinājums mūsu ādai.

Ja ņem vērā, ka Latvijā ir daudz vairāk cilvēku, kuriem ir 1. un 3. Tas ir īpaši svarīgi diviem ādas tipiem jeb fototipiem ar gaišu ādu. UV starojums var bojāt ādas šūnas, kas ir nozīmīgs riska faktors, kas attiecas arī uz cilvēkiem ar ādas veidojumiem, īpaši dzimumzīmēm. Turklāt bojātajām šūnām ir lielāks audzēju veidošanās risks,» sacīja Jelgavas vispārējā slimnīcā.

Vasarā, kad izbaudām brīvdienas un brīvdienas ārā, mūsu āda ir pakļauta UV starojumam. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni, pietiek ar seju un rokām 5-15 minūtes 2-3 reizes nedēļā. Tomēr ir skaidrs, ka vasaras mēnešos mēs pavadām vairāk laika saulē, tāpēc mums ir jāapzinās, ka saules radītais UVA un UVB starojums var bojāt ādas šūnas un ietekmēt mūsu DNS, kas var paātrināt ādas novecošanos.

Līdz pat 90% redzamo ādas novecošanās pazīmju izraisa UV starojums. Visbiežāk tas parādās uz sejas un plecu zonā. Āda, kas nav aizsargāta no saules, kļūst vairāk dehidrēta, izraisot grumbu veidošanos un nevienmērīgu ādas toni, ko var saasināt ādas pigmentācijas traucējumi. Pētījumi liecina, ka ādas novecošanās procesus var ievērojami palēnināt, ikdienā lietojot pareizos aizsarglīdzekļus.

Ir svarīgi atcerēties, ka UV starojums ir visintensīvākais no pulksten 12 līdz 15 katru dienu. Šajā laikā atrodoties uz ielas vai dabas tuvumā, ir svarīgi apsvērt vairākas situācijas, lai aizsargātu savu veselību. Pirmkārt, ir tikai pareizi izvēlēties tādu apģērbu, kas nosedz pēc iespējas vairāk atklāto ķermeņa daļu.

Otrkārt, mēģiniet palikt ēnā. Treškārt, pirms došanās ārā uzklājiet sauļošanās līdzekli uz atklātajām ķermeņa daļām. Ceturtkārt, atrodoties saulē, jālieto pietiekami daudz šķidruma (vismaz 2-2,5 litri, lai āda varētu labāk sevi pasargāt. Piektkārt, jāatceras, ka arī mākoņainās dienās bez tiešiem saules stariem, UV stariem Radiācija sasniedz mūsu ādu, kas nozīmē, ka tai ir nepieciešama aizsardzība.

Ādai, kas ir izturīga pret saules stariem, vēlams izvēlēties produktus ar SPF un UVA aizsardzību. SPF (Sun Protection Factor — angļu valodā) apzīmē aizsardzību pret UVB stariem. Izvēloties sejas krēmu, svarīgi pievērst uzmanību ciparam, kas norādīts pie burtiem SPF – jo lielāks skaitlis, jo lielāku aizsardzību piedāvā konkrētais produkts. Atpūšoties pie ūdens, ir svarīgi izvēlēties ūdensizturīgu aizsargu, taču vislabāk to mainīt ik pēc divām stundām.

Cilvēkiem ar īpaši gaišu ādas tipu katru dienu jālieto saules aizsargkrēms ar SPF 50+. Tas nozīmē, ka gaišāki ādas tipi ir jutīgāki pret UV starojumu, savukārt tumšākiem cilvēkiem daudz ātrāk parādās dedzināšanas vai apsārtuma pazīmes. Šajā gadījumā sauļošanās efekts ir nevis brūns pigments, bet gan apsārtums. Tāpēc, jo tumšāks ir cilvēka ādas fototips, jo brūnāks viņš paliks. Ir svarīgi zināt un saprast, ka nav tādas lietas kā veselīgs iedegums.

Turklāt sauļošanās efekts ir vēl vardarbīgāks par saules gaismu, jo pacients īslaicīgi tiek pakļauts ievērojamam UVA un UVB starojumam, kas ļoti ietekmē ādas šūnas, to pigmentāciju un DNS mutācijas, kas var notiek daudz ātrāk. Ādas pigmentācija ir daļa no ķermeņa aizsardzības reakcijas, kad cilvēki saka, ka ir iedeguši. Tas ir, elektriskās strāvas trieciena dēļ, lai aizsargātu ādu no turpmākiem šūnu bojājumiem, organisms atbrīvo melanīnu – pigmentu, kas piešķir ādai brūno nokrāsu. Jo vairāk mēs iedegamies, jo vairāk stresa rodas mūsu ādas šūnās, un tās kļūst tumšākas.

Kas mums jādara, kam jāpievērš uzmanība?
Ja parādās jauni audi vai esošie audi maina krāsu, formu vai struktūru, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kurš nepieciešamības gadījumā izrakstīs nosūtījumu pie dermatologa. Visbiežāk pacientu izmeklējumos izmanto dermoskopiju, kurā dermatologs ar palielināmo stiklu ar īpašu palielinājumu rūpīgi aplūko pigmentētos un nepigmentētos ādas veidojumus, to atrašanās vietu, uzbūvi un asinsvadus.

Dzimumzīmju noteikšana ir būtiska un svarīga daudziem pacientiem. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk izslēgt ļaundabīgo audzēju risku dzimumzīmēm un citiem ādas veidojumiem (piemēram, kārpas, papilomas, vecuma plankumi). Dermoskopija ne tikai nosaka, vai dzimumzīme ir potenciāli labdabīga vai ļaundabīga, bet arī ļauj izvēlēties piemērotāko metodi ādas izmaiņu likvidēšanai, piemēram, krioterapija, elektrokoagulācija, lāzerterapija.

Melanoma ir viens no retākajiem, bet vislabāk zināmajiem ādas audzējiem, jo ​​tas izraisa visvairāk nāves gadījumu. Tāpat šis agresīvais audzējs visvairāk apdraudēts cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, un papildus riska grupās ir cilvēki ar gaišu ādu un dzimumzīmēm. No otras puses, bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma bieži ir ādas krāsā vai gaišā krāsā saulei pakļautās vietās. Cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, visbiežāk skar šos audzējus.

Šie ādas izaugumi ir sārti vai zvīņaini un neārstē. Cilvēka ģenētikai ir nozīme, tā var izraisīt noteiktas gēnu mutācijas un palielināt ādas audzēju risku, bet galvenais apdraudējums ir ultravioletais starojums, kas var izraisīt šūnu nepareizu dalīšanos un audzēju veidošanos. Ja galvenais riska faktors bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas attīstībai ir hroniska intermitējoša apstarošana dzīvē, tad īslaicīga apstarošana saules apdeguma laikā tieši veicina melanomas attīstību.