Cilvēki ar zemiem ienākumiem, aizvien vairāk ignorē savu veselību un tās pārbaudi

Ļoti maz Latvijas iedzīvotāju nekad nav mērījuši asinsspiedienu vai veikuši asins analīzes, taču daudzi to ir veikuši reti vai pirms daudziem gadiem. Tikai 63% iedzīvotāju pagājušajā gadā mērīja asinsspiedienu, lai gan tas būtu jādara regulāri un vismaz reizi gadā.

Vēl satraucošāki ir redzes pārbaužu skaitļi — Veselības indeksa pētījumā secināts, ka 40% Latvijas iedzīvotāju pēdējo reizi redzi pārbaudījuši pirms trim gadiem vai agrāk. Kopumā Veselības indeksa pētījuma rezultāti liecināja, ka gada laikā par 11 procentiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savu veselību novērtējuši kā sliktu. Veselības indekss arī parāda, ka visas šīs pārbaudes un mērījumus, īpaši redzes pārbaudes, daudz retāk veic cilvēki ar zemākiem ienākumiem.

Veselības pašnovērtējums ir samazinājies
Iedzīvotāju pašvērtējums par savu veselību pēdējā gada laikā krities par 12%, bet tikai otrajai daļai (54%) cilvēku pēc 45 gadu vecuma šķiet laba veselība. Tomēr, neskatoties uz pašveselības novērtējumu pasliktināšanos, ikgadējā “Mana aptieka & Apotheka” veselības indeksa dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību profilaktiskām pārbaudēm, piemēram, holesterīna un cukura līmeņa asinīs, lai savlaicīgi diagnosticētu veselības problēmas. veidā. Visizplatītākā veselības pārbaude ir asinsspiediens, taču daudziem cilvēkiem tas pat nav jādara.

Pētījumā, jautājot iedzīvotājiem par profilaktiskajām pārbaudēm, kuras viņi veikuši pagājušajā gadā, visbiežāk tika minēta asinsspiediena mērīšana. To izdarījušas divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāju. Tā kā kardiovaskulārās mirstības rādītājs Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā, jāņem vērā, ka regulāra asinsspiediena kontrole ir arī svarīga ārstēšanas sastāvdaļa hipertensijas jeb hipertensijas slimniekiem.

Sievietēm pēdējā gada laikā asinsspiedienu mērīja biežāk (72% aptaujāto sieviešu, 63% vīriešu). Cilvēki arvien lielāku uzsvaru liek uz asinsspiediena kontroli, pieaugot vecumam, taču arī jaunieši mēra asinsspiedienu, taču daudz retāk un ne pietiekami bieži — tikai katrs trešais jeb 36 procenti no 18 līdz 24 gadus veciem jauniešiem. ir pārbaudīts asinsspiediens, ir bijis asinsspiediens pārbaudīts pēdējā gada laikā. Vecumā no 55 līdz 63 gadiem pagājušajā gadā asinsspiedienu mērīja 79%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem – tas sasniedzis 85%.

Tikai daži cilvēki domā par holesterīna un cukura līmeni asinīs

Mediķi iesaka ik gadu pārbaudīt holesterīna un cukura līmeni asinīs katram pieaugušajam, tomēr Veselības indekss liecina, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs pēdējo gadu laikā ir pārbaudījis šos rādītājus – holesterīna līmeni asinīs pārbaudījuši 48% aptaujāto, bet 49 procenti. pārbaudīts cukura līmenis asinīs. Sievietēm šīs pārbaudes tiek veiktas biežāk nekā vīriešiem.

Jauniešu vidū šos testus saņem tikai ļoti neliels skaits. Tikai 15 procentiem respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem tika pārbaudīts holesterīna līmenis asinīs pēdējā gada laikā, un tikai 17 procentiem tika pārbaudīts cukura līmenis asinīs. Diemžēl arī pusmūža un gandrīz pensionāri šiem pārbaudījumiem nepievērš vajadzīgo uzmanību. Piemēram, tikai pusei 45 līdz 54 gadus vecu cilvēku pēdējā gada laikā tika pārbaudīts holesterīna līmenis asinīs, un vēl mazāk respondentu (47%) bija pārbaudījuši cukura līmeni asinīs.

“Uz profilaktiskajām pārbaudēm ir jāpieiet atbildīgi. Jauniešiem, kuriem nav veselības problēmu, nav nepieciešama regulāra profilaktiska vizīte pie ģimenes ārsta, bet cilvēkiem vecumā no 40 līdz 45 gadiem pie ģimenes ārsta vajadzētu vērsties reizi gadā,” norāda Veselības indeksa eksperte Agnese Rītēna. , farmaceite un “Tukuma Centra Aptiekas” vadītāja. Ārsts izvērtē pacientu individuāli un nosūta uz specifisku analīzi. Analīzes panelī, lai novērtētu vispārējo veselību, pilnīgu asins ainu, iekaisuma marķierus, glikozes regulēšanu, sirds marķierus (tostarp holesterīna līmeni), aknu testus, aizkuņģa dziedzera, nieru pārbaudes, vairogdziedzera hormonus, vitamīnu testus. Atkarībā no pacienta vecuma var ieteikt papildu vēža skrīninga testus.

Jo mazāki ienākumi, jo mazāk cilvēks pārbauda savu veselību
Arī rādītāji par redzes skrīningu nav iepriecinoši, jo pēdējā gada laikā tādi bija tikai 28% iedzīvotāju. Četrdesmit procenti respondentu teica, ka viņu pēdējā redzes pārbaude bija pirms trim gadiem vai agrāk. Relatīvi runājot, grupas ar augstiem ienākumiem pagājušajā gadā saņēma salīdzinoši vairāk redzes testu.

Veselības indekss arī parādīja, ka visi šie testi un mērījumi, īpaši redzes pārbaudes, reti tika veikti zemu ienākumu iedzīvotājiem, kas var būt saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo lielākā daļa redzes pārbaužu ir maksas pakalpojumi. Otrkārt, pamata veselības pārbaudes reti veic cilvēki ar pamatizglītību.