Labklājības Ministrija paziņo, ka no 1. Jūlija gaidāmas izmaiņas, kas attieksies uz daudziem iedzīvotājiem

Saskaņā ar Labklājības ministrijas paziņojumu, sākot ar pirmo jūliju, būs izmaiņas, kas skars lielu skaitu iedzīvotāju. Tālāk norādītās grupas var paredzēt, ka izmaiņas stāsies spēkā jūlijā.

Latvijas Republikas Labklājības ministrija kā primārā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības un bērnu, ģimeņu un personu ar invaliditāti tiesību aizsardzības jomā ir viena no galvenajām vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības veicināšanas institūcijai.

Politiskajā līmenī labklājības ministrs vada Labklājības ministriju, kas darbojas saskaņā ar tās statūtiem. Ministrija ir atbildīga par dažādu uzdevumu un funkciju veikšanu. Labklājības ministrijai ir sena vēsture, kas aizsākās 1920. gadā kā Darba ministrija. Pati Darba ministrija bija Sociālā departamenta zīmola maiņa. 1925. gada 1. aprīlī ministrijā notika kārtējā nosaukuma maiņa, kļūstot par Tautas labklājības ministriju. 1991. gadā ministrija saņēma savu pašreizējo nosaukumu, ko tā lieto līdz pat šai dienai.

Vēl pirms dažām dienām Labklājības ministrija publiskoja būtisku informāciju par gaidāmajām izmaiņām, kas stāsies spēkā 1.jūlijā. Šīs izmaiņas visvairāk skars konkrētas personu grupas. Ir vērts pajautāt sev – vai tu esi viens no viņiem?

Lasi vēl : Rogovkas iedzīvotāji ir nākuši klajā ar savu versiju par Justīnes nonāvēšanu! Atklājas drausmu lietas

Minētie noteikumi attieksies tikai uz personām, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā arī tām personām, kuras saņem minimālo pensiju vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstam kopā ar pašvaldības ietvaros sniegto sociālo palīdzību. Saskaņā ar LM prognozēm šie pasākumi aptvers aptuveni 100 000 iedzīvotāju. Sākot ar 1. jūliju, ir ieceres paaugstināt minimālo vecumu un invaliditātes pensiju fondu.

Esošo summu 136 eiro apmērā pastāvīgajiem pensionāriem paredzēts palielināt līdz 157 eiro, kas ir ievērojams pieaugums. Tāpat personām, kuras ir invalīdi kopš jaunības, pašreizējā summa 163 eiro apmērā tiks paaugstināta līdz 188 eiro.

Lai noteiktu minimālo pensiju vecāka gadagājuma cilvēkiem, aprēķina bāzi reizina ar koeficientu 1,1. Turklāt par katru papildu nostrādāto gadu, kas pārsniedz 15 gadus, pensijas apmērs tiek palielināts par 2% no aprēķina bāzes.

Turpretim aprēķina bāze minimālās pensijas noteikšanai personām ar invaliditāti atšķiras atkarībā no tām piešķirtās invaliditātes grupas. Konkrēti, otrās invaliditātes grupas personām tiek piemērots koeficients 1,4, savukārt pirmās invaliditātes grupas personām – 1,6.

Pašreizējais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ko var saņemt pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām nav uzkrāta pietiekama pieredze savā karjerā, lai pretendētu uz vecuma pensiju, un personām, kuras ietilpst vecuma pensijas trešajā invaliditātes kategorijā, ir. tiek prognozēts, ka tas pieaugs no pašreizējiem 109 eiro līdz 125 eiro.

Personām, kurām kopš bērnības ir noteikta ilgstoša invaliditāte un kuras ir iekļautas trešajā kategorijā, tiks palielināts līdzšinējais ikmēneša pabalsts 136 eiro apmērā uz 157 eiro.