Eiropas Farmācijas uzņēmumi laicīgi ziņo – Medikamentu iztrūkums var kļūt par ikdienu

Jau mēnešiem ilgi gan Latvijā, gan Eiropā aptiekās trūkst medikamentu – bezrecepšu medikamentu, antibiotiku, suspensiju bērniem u.c. Šīs parādības cēlonis ir elpceļu slimību pieaugums un farmācijas uzņēmumu nepietiekamā ražošanas jauda un izejvielas. Tieši Eiropas lielās  kompānijas dzina trauksmi – esošā birokrātiskā sloga dēļ zāļu deficīts nākotnē var kļūt par ikdienu, savukārt dažas zāles var pilnībā izzust no tirgus.

Loģistikas problēmas un izejvielu trūkums
Lielākajā daļā Eiropas aptiekās pašlaik trūkst medikamentu. 2023. gada janvāra beigās Slovēnija un Grieķija ziņoja, ka simtiem medikamentu vairs nav noliktavā, savukārt Itālijā ir 3000 medicīnisko preču. Šo situāciju daļēji ietekmēja loģistikas tīkla pārrāvums, kas sākās pandēmijas laikā un pastiprinājās Krievijas un Ukrainas kara rezultātā. Piemēram, daudzi ražotāji iepakojuma materiālus jau iegādājas no Krievijas un Ukrainas un šobrīd meklē alternatīvus piegādātājus. Pēdējo desmit gadu laikā dažus ražotājus ir radījuši ekonomiski stimuli pirkt izejvielas no reģioniem ārpus ES, piemēram, Āzijas, vai pārcelt uz turieni ražotnes. Procesu aizkavē arī vietējā tirgus sarežģītība un darbaspēka trūkums.

Eiropas farmācijas tirgus – izmaksas nemainīgas gandrīz 15 gadus
Lai saprastu pašreizējo narkotiku deficītu, ir jāatskatās tālāk pagātnē. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem narkotiku trūkums ES laikā no 2000. līdz 2018. gadam palielinājās 20 reizes. Daļēji šī trūkuma iemesls ir stingrs zāļu ražotāju regulējums. “Eiropas medicīnas dati” liecina, ka 70% no Eiropas tirgū esošajām zālēm ir zāles, kurām beidzies patenta termiņš vai ģenēriskās zāles, proti, farmācijas uzņēmumi var sākt ražošanu tikai pēc oriģinālo zāļu vai jaunu zāļu patenta termiņa beigām. Tā kā zāles ir balstītas uz iepriekš izstrādātu formulu, to ražošana ir lētāka. Pašlaik veselības aģentūras Eiropas valstīs tērē tikai 29% no kopējā atvēlētā šai narkotiku grupai.

Taču kopš 2009.gada finanšu krīzes dalībvalstu valdības bezrecepšu medikamentu tirgus modeli ir balstījušas uz izmaksu ierobežošanu, liekot ražotājiem izdarīt izvēli – noteikt medikamentu cenas pēc iespējas zemākām cenām vai tās izslēgt. Kompensējamo zāļu saraksts. Teorētiski tas izklausās kā loģisks un pareizs risinājums. Taču tas faktiski rada apburto loku, kurā labumu negūst ne pacienti, ne valstis, ne ražotāji.

“Jāsaprot, ka zāļu ražotāji ir tādi paši uzņēmēji kā pārtikas ražotāji. Mēs nevaram cerēt uz maizes cepšanu tādā pašā kvalitātē un daudzumā, saglabājot to pašu cenu līmeni, ja visu izejvielu un piegāžu izmaksas ir pieaugušas. reizināts.Uzņēmumi vai nu Maksātnespēja,vai preču nepiegādāšana maksātnespējīgiem klientiem.Latvijas tirgus ir diezgan mazs salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.Ja šobrīd finansiālās grūtībās nonākušajiem ražotājiem ir jāizvēlas maksāt par dalību 1,8 miljonu iedzīvotāju Latvijas tirgū, padarot visi medikamenti.

Pielāgot iepakojumu latviešu valodai un maksāt augstas piegādes maksas, vai veikt līdzvērtīgu biznesu Vācijā ar 84 miljoniem iedzīvotāju, izvēle ir pilnīgi pašsaprotama.Baltijas valstīm būtu jāapsver, kā mudināt tirgotājus palikt tirgū, vienlaikus neliekot arvien pieaugošas Zāļu izmaksas valstī tiek uzliktas uz pacientu pleciem,” skaidroja Latvijas Ģenērisko zāļu asociācijas prezidents Egils Einārs Jurševics.

Lai Latvijas tirgū nonāktu jauns medikaments, ražotājam Valsts zāļu aģentūrai jāmaksā, sākot no 2500 eiro. Pēc tam katru gadu ir jāpiešķir ikgadējā saglabāšanas maksa, kas ir mazāka par tūkstoti eiro par vienu medikamentu. Ja ražotājam ir dažādas vienas un tās pašas zāles “stiprības” vai aktīvās vielas koncentrācijas, piemēram, ibuprofēnu saturoši pretsāpju līdzekļi, kas satur 200 gramus vai 400 gramus ārstnieciskās vielas, gada maksa tiek ieturēta atsevišķi.

Šī iemesla dēļ daudzi ražotāji izvēlas paturēt tirgū tikai vienu no vairākām cieši saistītām zālēm. Situācija ir līdzīga valsts kompensētajām zālēm. NHS ir jāmaksā uzturēšanās nodeva ne vairāk kā 750 eiro gadā par katru kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto medikamentu. Lai gan izmaksas var šķist salīdzinoši nelielas, uzņēmumi, kuru tirgū ir simtiem narkotiku, rūpīgi izvērtē savas finansiālās iespējas. Diemžēl tas noved pie situācijas, ka zāles var pazust no tirgus neatgūstamu izmaksu dēļ.

Valdībai jābūt gatavai kompromisiem
Farmācijas uzņēmumi visā Eiropā izsauc trauksmi. 2023.gada sākumā “Eiropas medicīna” nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas pārstāvim, brīdinot par farmācijas tirgus situācijas pasliktināšanos, piedāvājot īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus problēmas uzlabošanai. Tas ietver ar zāļu iepakošanu saistīto noteikumu atvieglošanu, ātrāku zāļu piegādi jebkurai ES dalībvalstij pēc pieprasījuma, dialogu ar ražotājiem, lai novērstu turpmāku inflāciju zāļu ražošanā, kā arī zāļu pārskatīšanu un iekļaušanu kompensējamo sarakstā. Ar iekļaušanu sarakstā saistītās maksas.

Arī farmācijas uzņēmumi Latvijā vairākkārt aicinājuši valdību piekāpties un pārskatīt veselības aprūpes sistēmu, lai cilvēki varētu saņemt kvalitatīvu ārstēšanu un nepieciešamos medikamentus. Diemžēl arī mums šajā departamentā bija tāda situācija, kad Baltijas kaimiņos apstākļi bija draudzīgāki.

“Protams, viens no galvenajiem risinājumiem ir palielināt kopējo veselības aprūpes budžetu, tajā skaitā to daļu, kas apmaksā kompensējamos medikamentus. Taču mēs zinām, ka neesam vieni un ir arī citas veselības aprūpes nozares, kurām steidzami nepieciešams budžeta palielinājums. asociācija piedāvā Kā pirmo soli situācijas uzlabošanai var spert vairākus ieteikumus, tostarp – mazināt pacientu finansiālo slogu.